Zvanīt:

+ 371 29365708

nakotnesfonds@gmail.com

Dizains:

Nākotnes fonds

Nākotnes fonds: Ir vai nav ļoti kritiska situācija demogrāfijā? Atbildot “Certus” un citiem

Jau ilgāku laiku "Nākotnes fonds" ar patiesu interesi, bet reizēm ar izbrīnu vēro domnīcas "Certus" paziņojumus saistībā ar demogrāfisko situāciju Latvijā. Ļoti labi, ka par šo valsts nākotnei eksistenciālo tēmu tiek aktīvi diskutēts, tomēr ir vairākas, teiksim tā, mulsinošas lietas.

Īpaši, tādēļ, ka uzskatām domnīcu par akadēmiski izglītotu un godprātīgu pētnieku apvienību.

 

Mūsu skatījumā šos "Certus" paziņojumus caurstrāvo trīs pamata vēstījumi:

 

- Latvijā iedzīvotāju skaits samazināsies, bet ne tik kritiski kā tikām brīdināti;

- Problēmas ir arī citur Eiropā;

- Risinājums ir imigrācija.

Domnīca CERTUS: Nākotnes fonds un vairāki ievērojami zinātnieki un aktīvisti ir parūpējušies par to, ka šie demogrāfiskie jautājumi, kā arī to iespējamie risinājumi ir iekļauti politiskajā darba kārtībā. Daudzas rekomendācijas ir īstenotas, un tas, visticamāk, ir veicinājis augošo dzimstības līmeni pēdējos gados, kas saskaņā ar OECD datiem tagad pārsniedz Eiropas (un OECD) vidējo rādītāju.

Šogad ikvienai partijai būs jāpievēršas Latvijas demogrāfiskās lejupslīdes problēmai. Pat ārvalstu žurnālisti šodien raksta par Latviju kā par "izzūdošo nāciju", atstājot otrajā plānā veco stāstu par Latviju kā veiksmes/neveiksmes (neatbilstošo svītrot atkarībā no politiskās piederības) piemēru, analizējot taupības pasākumu ietekmi. Jaunākie Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) dati – "FCIL Index", kas tika prezentēts pagājušajā nedēļā, – liecina, ka ārvalstu investori Latvijā par galveno problēmu uzskata demogrāfiju. Tas nepārsteidz, jo ANO dati liecina, ka Latvijā ir piedzīvots lielākais iedzīvotāju skaita kritums 21. gadsimtā. Neviena partija, kurai ir kaut cik nopietnas ambīcijas, nevar ignorēt šo jautājumu.

Lasīt rakstu, kuru  izlasījuši jau vairāk nekā 50 000 lasītāju 

Paveiktais 2017. gadā:

  • Ieviestas ģimenes valsts pabalsta piemaksas, būtiski palielinot atbalstu ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem no nākamā gada (divu bērnu ģimenēs + 10 eiro, trīs bērnu ģimenēs + 66, četru bērnu +116, piecu bērnu + 166 utt.).

  • Ģimenes valsts pabalstu turpmāk varēs saņemt arī tie vecāki, kuru bērni mācās profesionālajās un Kultūras ministrijas pārziņā esošajās izglītības iestādēs, turklāt to saņems arī par bērniem, kuri sasnieguši 19 gadus, bet turpina iegūt vidējo izglītību.

  • Nodokļu reformas ietvaros apstiprināti lielāki atvieglojumi par apgādājamajiem: sākot ar nākamo gadu, tie būs 200 eiro par katru apgādājamo, no 2019. gada – 225 eiro, no 2020. gada – 250 eiro.

  • Vairāk nekā divas reizes palielināts pabalsts bērna uzturam audžuģimenēs (atbalsts Labklājības ministrijas iniciatīvai).

  • Būtiski palielināta atlīdzība par audžuģimenes darbu (atbalsts Labklājības ministrijas iniciatīvai).

  • Par nestrādājošiem audžuģimeņu vecākiem turpmāk tiks veiktas sociālās iemaksas (atbalsts Labklājības ministrijas iniciatīvai).

  • Turpināta mājokļu atbalsta programma jaunajām ģimenēm (kopš 2015. gada valsts atbalstu saņēmušas vairāk nekā 5000 ģimenes ar bērniem).

  • Izstrādāta programma “Māras solis” turpmākam ģimeņu ar bērniem atbalstam, koncentrējoties uz veselības aprūpes pieejamību bērniem, darba un ģimenes dzīves savietojamību, finansiālu atbalstu bērna piedzimšanas un kopšanas posmā līdz pusotra gada vecumam. Šī programma būs par pamatu demogrāfijas nostādnēm turpmāko gadu valsts budžeta veidošanas sarunās.

  • No 2018.  gada stāsies spēkā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums 50 % apmērā arī daudzbērnu ģimeņu bērnu vecvecākiem un aizbildņiem piederošam īpašumam. Atvieglojuma slieksnis līdz 500 eiro, kā arī vecums, līdz kuram iespējams saņemt atvieglojumus – līdz 24 gadiem, ja jaunietis turpina mācības.

  • Apstiprināti grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, novēršot netaisnību maternitātes un slimības pabalsta aprēķināšanas kārtībā.